PADOMI SUŅU AUDZĒTĀJIEM

PADOMI

Mājas mīluļus nevar izaudzināt voljerā, kūts aizgaldā vai garāžā, mājas mīluļus var izaudzināt mājās! 





Zoopsiholoģe INGA CERBULE - padomu autore
www.sentikki.lv
Austrālijas aitu suņu audzētavas īpašniece

Ļoti labi pa punktiem ir sarakstīts, kas jāievēro,,, ar ko jārēķinās!

Un kādi ir AUDZĒTĀJA pienākumi, lai uzņemtos atbildību - pārot savas kuces, laist kucēnus pasaulē un arī tālāko atbildību uzņemtos , neliegtu padomus, bet gan palīdzētu savu , pasaulē laisto kucēnu JAUNAJIEM SAIMNIEKIEM!

Un šie padomi noderēs VISIEM suņu audzētājiem, arī tiem, kas nesastāv mūsu LKF/FCI organizācijā!!!


1.    Dzīvnieku audzētāju darbību Eiropas Savienībā regulē dažādi normatīvie akti, kuru mērķis ir nodrošināt dzīvnieku labturību. Aktīvi darbojas dzīvnieku audzētāju organizācijas. Daudzas no tām veic vajadzīgu labdarības darbu, rūpējoties par pamestajiem dzīvniekiem. Dažas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas ieņem ekstremālu pozīciju, krasi nostājoties pret dzīvnieku audzētājiem un pret šķirnes dzīvnieku audzēšanu kā tādu. Prese un sabiedrība seko līdzi notikumiem, kas saistās ar dzīvniekiem. Dzīvnieku audzētāji tiek regulēti un kritizēti kā nekad agrāk. LKF iestājas par dzīvnieku labturību un uzskata, ka dzīvnieku atbildīga audzēšana nav pretrunā ar dzīvnieku labturību.  Šajā sarežģītajā situācijā katram LKF audzētājam būtu jādarbojas tik atbildīgi,lai nedotu pamatu ekstremālu uzskatu izplatībai sabiedrībā.  Katram LKF audzētājam ir pienākums godprātīgi rūpēties par saviem dzīvniekiem un veicināt labās gribas izpausmes pret savu šķirni, klubu, LKF, FCI un šķirnes dzīvnieku audzēšanu kā tādu.

2. Latvijas Kinoloģiskā Federācija (LKF) ir organizācija, kas sevī apvieno suņu audzētāju klubus. Gan LKF, gan savā klubā Jūs varat rast domubiedrus, padomdevējus, informāciju par suņu šķirnēm, izstādēm, sacensībām, kursiem un apmācības programmām sev un savam sunim. LKF kā organizācija uztur Ciltsgrāmatu, vada un koordinē ciltsdarbu ar tās sastāvā esošajiem klubiem. Tomēr nedz LKF, nedz arī Jūsu klubs nepārdos Jūsu kucēnus! 

3.    Par metiena plānošanu un realizāciju pilnībā atbildīgs ir audzētājs. Pirms metiena iegūšanas Jums nopietni un atbildīgi jāizvērtē savas finansiālās un praktiskās iespējas izaudzināt kucēnu metienu un atrast katram kucēnam piemērotas mājas.

4.    Apzinieties, ka šķirnes suņu audzēšana nav peļņu nesošs bizness, bet gan dārgs hobijs. Ja domājat, ka iesācējam metiena pārdošana nesīs peļņu, Jūs kļūdāties.

5.    Izdevumi par kucēnu audzināšanu ir garantēti. Ienākumi nav garantēti. Ienākumi ir atkarīgi no pieprasījuma, iedzīvotāju pirktspējas un Jūsu pieredzes un spējām atrast piemērotus, pirktspējīgus saimniekus katram no saviem kucēniem.

6.     Par piemērotu jauno saimnieku atrašanu katram kucēnam un kucēnu pārdošanu pilnībā ir atbildīgs audzētājs pats. Tomēr audzētājs var izmantot kluba piedāvātās iespējas popularizēt savu šķirni un audzētavu, reklamēt plānotu vai jau esošu metienu izstādēs, sacensībās un citos kluba pasākumos, kā arī izvietot reklāmu LKF vai kluba mājas lapā un citos saziņas tīklos.

7.    Pēc pārciestās ekonomiskās krīzes vairums ģimeņu rūpīgi apsver savus ienākumus un izdevumus. Šķirnes suns nav pirmās nepieciešamības prece, bet gan zināma greznība. Pirms metiena iegūšanas pārliecinieties, vai pēc Jūsu kucēniem ir pieprasījums, un vai Jūsu plānotās cenas atbilst iedzīvotāju pirktspējai.

8.    Uzziniet, kā citiem audzētājiem, kam pašlaik ir metiens, veicas ar kucēnu pārdošanu. Ja izrādās, ka pašlaik pārdošanā ir vairāki Jūsu šķirnes metieni, turklāt pārdot kucēnus ir grūti, apsveriet, vai metienu nevajag atlikt uz vēlāku laiku. Ražot kucēnus, ja pastāv kucēnu pārprodukcija, ir neētiski un bezatbildīgi!

9.    Uzziniet savā klubā, kādas pašlaik ir cenas Jūsu šķirnes un līdzīgu šķirņu kucēniem. Cenai ir jābūt samērīgai ar tirgus (plašā nozīmē) situāciju un pieprasījumu, citādi kucēnu pārdošana aizkavēsies. Iespējams, no katra metiena tikai nedaudzus kucēnus izmantos izstādēm un vaislai, un pircējs būtu gatavs maksāt augstāku cenu.  Lielākā daļa kucēnu būs mājas mīluļi, un pircējs par tiem būs gatavs maksāt mājas mīluļa cenu. Mājas mīluļa pircējam ir vajadzīgs, lai kucēns ir vesels, labi socializēts, draudzīgs un lai izskats atbilstu šķirnei. Mājas mīluļa pircējs parasti nav gatavs maksāt augstāku cenu par čempiona titulu, izbraukuma pārojumu vai importa vecākiem.
Labs audzētājs cenšas iegūt kvalitatīvas / jaunas līnijas šķirnes attīstības vārdā, taču tas ne vienmēr nes papildus ienākumus.

10.    Uzziniet savā klubā, cik vidēji izmaksā kucēna barošana, vakcinēšana, čipēšana, veselības pārbaudes, ciltsrakstu noformēšana. Atkarībā no šķirnes, kucēna audzēšana var izmaksāt vairākus simtus latu.  Vai Jūs varat to atļauties?

11.    Plānojot kucēnu metienu, jārēķinās arī ar grūtībām, kuru atrisināšana prasīs laiku, naudu un darbu.  Piemēram, grūtas dzemdības, ķeizargrieziens, kuces saslimšana vai bojāeja un līdz ar to kucēnu bāreņu audzēšana, nepietiekošs piena daudzums kucei un kucēnu piebarošana ar pudeli, ļoti liels kucēnu skaits, utt. Jums kā audzētājam jau pirms kuces pārošanas ir jāplāno, kā tiksiet galā ar katru no šīm situācijām.

12.    Audzējot kucēnus bāreņus, kucēnu kopšana prasa ne tikai barošanu ik pa divām stundām, bet arī kucēna vēderiņa masāža, lai kucēns varētu nokārtot savas dabiskās vajadzības. Bez stimulācijas kucēni var nomirt no aizcietējuma.  Spēju nokārtoties kucēni paši iegūst tikai apmēram 10-14 dienu vecumā. Tas nozīmē, ka pirmās 2 nedēļas Jums būs jābūt mājās un, liela metiena gadījumā, jāstrādā visu diennakti, lai apmierinātu kucēnu vajadzības. Kad kucēns Nr. 9 ir paēdis un nokārtojies, kucēnam Nr. 1 jau pienācis laiks ēst. Apsveriet, vai Jūsu pienākumi darbā un ģimenē ļauj Jums uzņemties tādas saistības.

13.    Analizējot savas iespējas pārdot kucēnus, paturiet prātā šķirnes specifiku un popularitāti.  Lai gan mēs katrs esam savas šķirnes entuziasti, realitāte ir tāda, ka šķirņu popularitāte atšķiras.  Populārās šķirnes pārdot ir vieglāk. Grūtāk ir pārdot šķirnes, kas Latvijā nav pazīstamas. Grūtāk ir pārdot augumā ļoti lielus suņus, jo to kopšana un turēšana prasa vairāk līdzekļu.  Grūtāk ir pārdot šķirnes ar kādu šauri specializētu funkciju, kas mūsdienās zaudējusi savu nozīmi un tāpēc vairs nav plaši pieprasīta.  Suņu šķirņu popularitāte starptautiskā mērogā ir līdzīga: šķirnes, kas ir popularitātes saraksta augšgalā ASV, Kanādā, Eiropā, ar laiku kļūst populāras arī pie mums.  Un otrādi – ir šķirnes, kas kaut kādu specifisku īpašību un objektīvu iemeslu dēļ ir maz sastopamas, maz populāras.  Tieši šādu šķirņu kucēnu pārdošana prasīs vairāk laika un darba. Tas nenozīmē, ka audzētājiem jāstrādā tikai ar populārajām šķirnēm. Taču šķirnes popularitātes rādītāji noteikti jāņem vērā, plānojot un realizējot metienu.

14.    Iespējas labi pārdot kucēnus saistītas arī ar Jūsu dzīves vietu.  Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte Latvijā ir koncentrēta ap Rīgu un lielākajām pilsētām.  Tur atrodas labāk apmaksātas darba vietas, un tur dzīvo vairums pirktspējīgu iedzīvotāju. Jo tālāk no ekonomiski aktīvajiem reģioniem Jūs dzīvojat, jo grūtāk būs piesaistīt pircēju.

15.    Vislabākā reklāma Jūsu kucēniem ir draudzīgi, uzvedīgi, labi kopti pieauguši suņi, ar kuriem Jūs ikdienā parādāties sabiedriskās vietās, piedalāties izstādēs, sacensībās un citos pasākumos.  Pasākuma apmeklētāji var kontaktēties ar Jūsu suņiem un personīgi pārliecināties par visām Jūsu suņu labajām īpašībām.  Pozitīva pieredze ar Jūsu pieaugušajiem suņiem liks potenciāliem pircējiem paturēt prātā, ka nākošo ģimenes mīluli varētu iegādāties tieši pie Jums.

16.    LKF aizliedz tiešu kucēnu pārdošanu izstādēs, sacensībās un citos pasākumos, taču Jūs drīkstat šajos pasākumos izplatīt informāciju un reklāmas materiālus par savu metienu.

17.    Pasākumos, kuros piedalās dzīvnieki, nedrīkst ievest nevakcinētus kucēnus, jo tas pakļauj riskam saslimt ar infekcijas slimībām gan pieaugušos suņus, gan arī Jūsu kucēnus.

18.    Atcerieties, ka arī grūsnas un laktējošas kuces, un kuces meklēšanās periodā izstādēs un sacensībās piedalīties nedrīkst.

19.    Kucēna un suņa turēšana ir ilgtermiņa pasākums, tāpēc dzīvnieka iegādei jābūt plānotai, un tai jānotiek ar visas ģimenes apzinātu gatavošanos un piekrišanu. 

20.    Kucēna pirkšana kādā pasākumā, mirkļa impulsa iespaidā, var nozīmēt, ka ģimenei nav nedz informācijas par šķirnes piemērotību konkrētajiem apstākļiem, nedz naudas, nedz laika, nedz zināšanu, nedz arī piemērotas vietas dzīvnieka turēšanai, turklāt pārējie ģimenes locekļi nav informēti par kucēna pirkšanu un varbūt kucēnu nemaz nevēlas. Mirkļa impulsa iespaidā pirkts kucēns var būt nepiemērots šai ģimenei, un ģimene no kucēna var atteikties jau pie pirmajām grūtībām.  Šāda situācija nedara godu Jums kā audzētājam. Tā ir Jūsu atbildība pārliecināties, ka kucēna jaunie saimnieki dzīvnieka iegādi veic pārdomāti!

21.    Mūsu valsts normatīvie akti (MK Noteikumu Nr. 266) nosaka, ka kucēnu drīkst atsavināt (atšķirt no mātes un pārdot jaunajam saimniekam), sākot ar 8 nedēļu vecumu. Tomēr Jūs varat izplatīt informāciju un reklāmas materiālus par plānoto metienu jau pirms kucēnu piedzimšanas. Piemērotu saimnieku atrašana prasa laiku, tāpēc neatlieciet reklāmas pasākumus līdz brīdim, kad kucēni jau ir gatavi doties uz jaunajām mājām.

22.    Ja pārdošana aizkavējas, Jums jādomā par papildus pasākumiem. Iespējams, jāsamazina cena vai jādod iespēja pirkt kucēnu uz nomaksu. Jādomā par papildus reklāmas iespējām. Katrs pircējs vēlas mazu kucēnu. Ja kucēni jau izskatās pēc pusaudžiem vai pieaugušiem suņiem, tos pārdot būs arvien grūtāk! Tāpēc jāpieliek visas pūles, lai kucēniem atrastu piemērotus saimniekus pēc iespējas ātri.

23.    Ja pārdošana aizkavējas, ir pastiprināti jādomā par kucēna apmācīšanu un socializāciju.  Aktīvās socializācijas vecums kucēniem ir no 7 nedēļām līdz 4 vai 4 ½  mēnešiem.  Šajā laikā kucēns jāradina pie sava vārda, svešiem cilvēkiem, jāradina pie braukšanas mašīnā, jāmāca tam nelēkt augšā, nekost rokās, jāradina kucēns pie kakla siksnas un jāmāca iet pie pavadas.  Ja kucēns pēc 2 mēnešu vecuma vēl atrodas pie audzētāja, kucēna socializācija un apmācība jāsāk audzētājam! 

24.    Ja kucēni nedzīvo mājā (bet gan voljerā, garāžā vai citā palīgtelpā), tad no 7 nedēļu vecuma katrs kucēns regulāri jāved telpās pie cilvēkiem uz vairākām stundām dienā, lai kucēns mācītos dzīvot ģimenē, pierastu pie ikdienas trokšņiem un notikumiem, virtuves un sadzīves tehnikas, dažādiem grīdas segumiem.  Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo sagatavo kucēnu dzīvei caurmēra ģimenē.  Kucēns, kas līdz 4, 5 un vairāk mēnešu vecumam ir redzējis tikai kucēnu sētiņu vai voljeru, var izrādīties nederīgs dzīvei ģimenē, jo tam trūkst labu manieru, pieredzes un sociālo prasmju, kucēns var būt bailīgs vai, tieši otrādi, rupji uzbāzīgs.  


Mājas mīluļus nevar izaudzināt voljerā vai garāžā, mājas mīluļus var izaudzināt mājās! 

viela pārdomām,,,, bet visai liela patiesības deva!!! (manuprāt...)


1 komentārs:

Anonīms teica...

Liels paldies par šo informāciju!