BB veselība

SUŅA FIZIOLOĢISKIE RĀDĪTĀJI

(kad viss ir kārtībā un uztraukumiem nav pamata!)

Vesels suns ir dzīvespriecīgs, kustīgs, spalva sunim ir gluda, spīdīga, laba apetīte, vēdera izeja regulāra. Acis ir tīras un spodras, degungals – mitrs. Par degunu jāatceras, ka ja suns (īpaši kucēns vai jauns suns) ir pagulējis, tas ir uztraukts vai ir bijusi fiziska slodze, deguns var būt arī sauss, bet pēc brītiņa vajadzētu normalizēties un palikt vēsam un mitram.. Suņa gļotāda ir sārta un mitra.

Fizioloģiskie rādītāji, kad viss o.k.

·  ķermeņa temperatūra var svārstīties no 37,5⁰ (lieliem suņiem) -39,3⁰ (maziem suņiem).

Vidējā t^o ir 38.5^o.

Normāla t^o skaitās 38.4^o – 38.7^o, līdz 39^o

(mēra ar termometru anālā atverē)

·  Pulss :  maziem suņiem ap 90-130 (160) x minūtē

               vidējam – 80-130 x minūtē

               lieliem 70-100 x minūtē

Var sataustīt pakaļkājas ciskas iekšpusē piespiežot ciskas artēriju pie kaula un krūšu kurvja kreisajā pusē.

·  Elpošanas biežums: maziem suņiem 18-26 reizes minūtē, lieliem 14-22.(miera stāvoklī)

·  Acis - gļotāda gaiši sārta.

Slimam – bāla (mazasinība, kucei grūsnības otrajā pusē arī mēdz pabalēt),

pilnīgi balta (ja pārāk balta, tad iekšējā asiņošana), sarkana (t^o, iekaisums, infekcija), dzeltenīga (aknu problēmas), 

ja pelēcīga-intoksikācija.

·  Ausis - auss ārējā eja tīra ar gludu, baltu ādu vai pigmentu. Slimam – apsārtusi, brūni vai melni izdalījumi (biezi, šķidri, tumši, gaiši, smirdīgi), nepatīkama smaka. Suns ausi kasa (līdz saskrāpējumiem), purina galvu. Ja problēmas vidusausī, tad var dzirdēt skaņas, sagriež galvu, ja iekšējās auss iekaisums, tad ne tikai kasa un purina, bet nāk klāt arī līdzsvara traucējumi, jo iekšējā auss saistīta ar vestibulāro aparātu. Netīra auss liecina par nepareizu barošanu, alerģiju, par problēmām organismā – orgānu disfunkciju, vielmaiņas traucējumiem, par to, ka uzturs nav piemērots.

·  Mutes dobums–slimam var būt nepatīkama smaka no mutes - zobakmens, stomatīts, kuņģa slimībām, gremošanas traucējumiem. Tāpat var liecināt par diabētu, svešķermeņiem organismā, nieru mazspēju.

·  Āda un spalva- āda tīra, spalva spoža. Slimam - blaugznas, matu izkrišana, uz ādas strutaini pūslīši, jēlumi (piem., pēc peldes suns nav izžuvis), nepatīkama smaka. Izsutumi – hotspot var izsaukt arī ērce. Spalvas izkrišana simetriski var liecināt par hormonālām novirzēm. Spalva var izkrist arī pēc dzemdībām. Varbūt arī ārējie kairinātāji – blusas.

·  Urīns-būtisks ir urīna daudzums. Pie daudzām slimībām ir pastiprinātas slāpes, līdz ar to arī urīna daudzums ir lielāks. Urīna krāsa varbūt dzeltena līdz pat caurspīdīgai. Brūns urīns var liecināt par infekcijas slimībām, jo sabrūk eritrocīti. Ja urīnam ir asa smaka, piejaucas amonjaka smaka, tad jādomā par vielmaiņas problēmām. Piemaisījumi urīnā varbūt arī suņiem, kuriem ir prostatīts vai urīnceļu akmeņi. Ja urīnā ir strutas, tad urīns ir duļķains. Duļķains tas varbūt arī no smiltīm vai kristāliņiem. Ja ir urīna akmeņi, tad tas liecina par vielmaiņas traucējumiem.

·  Izkārnījumi - to konsistence ir atkarīga no barošanas. Piem., kauli traumē zarnas gļotādas. Caureja ir infekcijas pavadītājs, slikta barības sagremošana. Krāsa – ja ir biezpiena gaiša, pelēki balta mālu krāsa, tas liecina par aknu un aizkuņģa dziedzeru problēmām (ļoti slikts rādītājs). Fekāliju daudzums ir galvenais rādītājs pie barības kvalitātes. Jo vairāk iznāk ārā, jo nevērtīgāka barība. Ja fekālijās ir gļotas, dzīvas asinis, tad tas nāk no resnās zarnas. Ja fekālijas ir brūnas, pat melnas, tad šāds saturs nāk no taisnajām zarnām. Gļotu un asiņu piejaukums var liecināt par svešķermeņu klātbūtni zarnās. Jādod kārtīga deva auzu putra, lai viss zarnu saturs iznāk ārā. Jāpievērš uzmanība arī izkārnījumu formai. Ja tie ir apaļas formas sākumā, bet plakanas formas beigās, tad jādomā par prostatas dziedzera iekaisumu.

·  Sēklinieki - tiem jābūt ar gludu virsmu, nesāpīgiem, gandrīz vienāda lieluma.

Piena dziedzeri - ārpus laktācijas laika nevar būt nekādu izdalījumu. Uz vecumu daudzām kucēm ir problēmas ar audzējiem, sacietējumiem

Meklēšanās:   Katrai suņu dāmai šis pasākums ir ļoti individuāls, bet vidēji: 12 - 20 dienas (kad mēs varam kontrolēt, jo redzami asiņaini izdalījumi), vidēji 2 x gadā (parasti starplaiks 6-10 mēneši, bet tas ir katrai kucei ļoti individuāli), "bīstamās dienas" , kad jāsargā īpaši, ir no 9-13 dienai.
(Mūsu Lielajai Bernietei, pirmā meklēšanās bija 9 mēnešu vecumā,  turpmākais meklēšanās ritms ir: ik pa 7 mēnešiem (aptuveni) , nu jau varam arī piebilst, ka meitai NIKAI un RODAI līdzīgi kā mammai. par ritmu spriest vēl nevaram, bet pirmā meklēšanās sakrīt ar mammas KRĒTAS laikiem!

Dzimumnobrieduma vecums: suņu jaunkundzēm: 6-12 mēneši (katrai šķirnei nedaudz atšķiras)
                                            suņu jaunskungiem: 7-10mēnši (arī katrai šķirnei - individuāli)

Grūsnības ilgums (dienas) : 58-71 (vidēji 63)
/Mūsu gadījumā tās bija 62 dienas, no pirmās pārošanas dienas, skaitot./
_________________________________________________

Cik vecs ir Jūsu suns cilvēka gados?

(suņa un cilvēka vecuma RELATĪVĀS ATBILSMES)

 Jūsu suņa vecums

Gadi

0,5	1	1,5	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	16	17	18	19	20
Cilvēka gadi Suņu svars virs 45 kg
8	14	18	22	31	40	49	58	68	76	85	94	100
Suņu svars no 15-45 kg
10	18	21	17	33	39	45	51	57	63	69	75	80	85	90	95	100
Suņu svars līdz 15kg
15	20	24	28	32	36	40	44	48	52	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	96	100

______________________________________________________

SUŅU/ KUCĒNU UN SAIMNIEKU attārpošana.

Kāpēc kucēniem un suņiem jādod attārpošanas zāles??????

Atbilde ir pavisam vienkārša, lai sunītis un mēs paši (pārējie ģimenes locekļi) būtu veseli. Lai mums nevienam nebūtu problēmas ar tārpu invāziju organismā!

Arī suņuku (kaķu) pārējiem ģimenes locekļiem – saimniekiem un bērniem, jāveic profilaktiski pasākumi, vismaz 2 x gadā, lai novērstu parazītu invāziju savos organismos!

Kā notiek cilvēku invadēšanās ar lenteņiem, kādas sekas tas var izsaukt?

Cilvēks var invadēties ar lenteni, ja suns laiza seju, vai ar priekšmetiem uz kuriem ir parazītu olas.

Attīstības cikls – lenteņu starpsaimnieki šajā gadījumā cilvēki, uzņem olas ar barību. Zarnās izšķiļas kāpuri, kuri izurbjas cauri zarnu sienām, ar asinīm nonāk aknās, plaušās, muskuļos, smadzenēs u.c., veidojas pūšļi (finnas) pildīti ar šķidrumu un jaunā lenteņa galvu.

Cilvēks var invadēties  apēdot starpsaimnieka (cukas, agrāk mežacūkas termiski neapstrādātu gaļu ar pūšļiem. Tievajās zarnās attīstās 2-3 mēnešus, dzīvo aptuveni gadu. Suns ir īstais saimnieks, kura zarnās lentenis kļūst pieaudzis, sasniedz dzimumbriedumu. Cilvēka organismā viņš īsti nespēj līdz galam attīstīties, bet tāpat:

1.bojā zarnas gļotādu, izsaucot asiņošanu, 

2.izurbjoties cauri audiem, ceļo pa organismu, bojājot vispārējo veselības stāvokli. 

3. Saindē organismu ar izdalītajiem toksīniem

4.konkurē ar cilvēku ar , barības vielām, vitamīniem. 

5. Organismā palielinās pastiprināta jūtība pret alergēniem – parādās ekzēmas, alerģijas.

Organisms cīnoties ar helmintiem , veido zināmu imunitāti, taču uz īsu laiku, tāpēc vakcīnas pret tiem nav.

Cilvēkam , ja mājās dīvnieki , vismaz 2 x gadā jāatārpo visi ģimenes locekļi ar VERMOX , HELMINTOX.

"HELMINTOX" (nopērkams bez receptēm) sīkāka informācija: 
http://www.farmacija-mic.lv/zales_instrukcija.php?ID=478

un
" VERMOX" nopērkams kā recepšu medikaments, taču ar plašāku iedarbību . Darbojas , praktiski pret visiem tārpu veidiem. (man Eiroaptiekā mēģināja stāstīt , ka abiem šiem preperātiem ir pilnīgi vienāda iedarbība, tikai katram ir cita aktīvā viela sastāvā,,,, izpētot pēc tam abu aprakstus farmācijas mājas lapā, sapratu, ka Vermox tomēr ir plašāka darbība, nekā Helmintoxam! Lieki piebilst,. ka uz vietas aptiekā nedeva izlasīt "Vermox" aprakstu, jo man nebija receptes!
Sīkāka informācija:

KĀ LIETOT VERMOX TABLETES
Zāļu devu un ārstēšanas ilgumu noteiks ārsts, pamatojoties uz slimību izraisījušā tārpa veidu.
Ārstēšanas ilgums un deva var atšķirties atkarībā no tārpa veida, tādēļ precīzi ievērojiet ārsta
norādījumus.
Ja nepieciešams, pēc ārsta norādījuma ārstēšanu var atkārtot pēc 2 – 4 nedēļām.
Tablete jānorij pēc maltītes nesasmalcinātā veidā, uzdzerot nelielu daudzumu ūdens.
Ārstēšanas laikā nav nepieciešama caurejas līdzekļu lietošana vai īpaša diēta.
Spalīšu invāzija:
Gan pieaugušiem, gan bērniem (no 1gada vecuma) 100 mg (1 tablete) vienā devā.
Tā kā ar Enterobius vermicularis bieži rodas atkārtota infekcija, terapiju ieteicams atkārtot pēc
2 - 4 nedēļām.
Cērmju, trihūriju, ankilostomu un jaukta invāzija:
Gan pieaugušiem, gan bērniem (no 1 gada vecuma) pa 200 mg dienā (1 tablete no rīta un
1 tablete vakarā) 3 dienas pēc kārtas.
Lenteņa invāzija un strongiloidoze.
Pieaugušie:
Pa 400 mg dienā (2 tabletes no rīta un 2 tabletes vakarā) 3 dienas pēc kārtas.
Bērni:
Pa 200 mg dienā (1 tablete no rīta un 1 tablete vakarā) 3 dienas pēc kārtas.
Terapijas laikā nav nepieciešamas īpašas procedūras, piemēram, noteikta diēta vai caurejas
līdzekļu lietošana.

SUŅIEM
Attārpošanas (vēlamā) sistēma ir pavisam vienkārša:

• Kucēnus līdz 4 mēnešu vecumam attārpojam, ik pa divām nedēļām, t.i. 2x mēnesī;
• Kucēnus no 4 līdz 6 mēnešiem – 1 x mēnesī;
• Kucēnus no 6 līdz 12 mēnešiem – pa 3 mēnešiem 1 x.
• Savukārt sākot ar 1 gada vecumu, var pāriet uz sev  ērtāko veidu no diviem:
1. 4 x gadā, t .i. ik pa 3 mēnešiem.
2. 2 reizes gadā.

Kucēni tik bieži jāattārpo, lai pēc iespējas ātrāk , tiktu izjaukta tārpu attīstības ķēde / cikls.

Papildus attārpošana jāveic, ja jūt pirmās pazīmes, ka suņa organismā ir tārpi:

• Kucītēm pēc dzemdībām,
• Obligāti pirms ikgadējās kompleksās potes (vismaz 7-10dienas pirms);
• Pirms pārošanas (gan suns, gan kuce);
• Pēc saskares ar dzīvniekiem, par kuru veselības stāvokli Jums ir aizdomas;

Pazīme kā var noteikt, ka sunim vēderā varētu būt tārpi?! – suns puņķojas un tam asaro acis.

Zāles jāiedod pēc, noteiktas instrukcijas un devām, kā norādīts uz iepakojuma, 

NO RĪTA – TUKŠĀ DŪŠĀ.

Ja Jūs savu (jau pieaugušo) suņuku attārpojiet 2 x gadā, tad veiciet to šādā secībā:

1 attārpošanas deva tiek iedota ,

pēc 10 dienām atkārtojiet šo pašu procedūru otrreiz. (jo ar pirmo attārpošanas reizi iet bojā tikai jau pieaugušie tārpi), tie , kas tajā brīdī atradušies oliņu vai citā attīstības stadijā, vai ir bijuši aizklīduši, netiek nogalēti.

Šāda pat sistēma jālieto gadījumos, ja pēc pirmās attārpošanas devas, pamaniet sava suņa ekskrementos baltus nedzīvus tārpus.

Parasti, ja suns tiek attārpots ik pa 3 mēnešiem, tārpu invāzija neturpinās. 

APRAKSTI, ko katra tablešu (u.c.preperātu) sastāvdaļa nozīmē.

To farmakodinamikās īpašības

Stronghold (atrodas skaustā pilināmajā preparātā) ,( Var tikt lietots kā kaķiem, tā suņiem.)

·        Blusu invāzijas ārstēšanai un novēršanai.

·        Sirds tārpu slimības novēršanai, kuru ierosina Dirofilaria immitis, lietojot 1x mēnesī. Produkts var tikt lietots visu gadu, ne vēlāk kā 1 mēnesi pirms moskītu parādīšanās , un atkārto ik pēc mēneša, līdz moskītu sezonas beigām. Pēdējā deva jālieto, vienu mēnesi pēc moskītu sezonas beigām.

·        Ausu kašķa ārstēšanai.

·        Utu invāzijas ārstēšanai.

·        Sarkoptes kašķa ārstēšanai.

·        Pieaugušu zarnu apaļo tārpu invāzijas ārstēšanai.

___________________________________________________________________________

Farmakodinamiskās īpašības (tabletēs sastāvā esošajām vielām, biežāk sastopamajām)

Pirantela pamoāts ir tetrahidropirimidīna atvasinājums.

Tas ir plaša spektra antihelmintiskais līdzeklis, augsti efektīvs Toxocara canis, Toxocara cati, Toxascaris leonina, Uncinaria stenocephala, Ancylostoma caninum izraisītu invāziju ārstēšanā. Pirantela pamoāts ir mēreni iedarbīgs pret abu tipu āķtārpiem, bet mazāk iedarbīgs pret N.americanus. Tas neiedarbojas pret matgalvjiem un strongiļiem. Tas darbojas kā antagonists uz nikotīna holīnerģiskajiem receptoriem ganglijos, izraisot helmintiem spastisko neiromuskulāro paralīzi.

Pirantela pamoāts darbojas gan pret pieaugušām, gan nenobriedušām jutīgu helmintu stadijām zarnās, bet ne pret migrējošā stadijā esošiem helmintiem audos. Pirantelam nepiemīt vermicīda vai ovicīda darbība.

Pirantela pamoāts tiek lēni uzsūkts no gremošanas sistēmas un sasniedz savu maksimālo koncentrāciju plazmā 1-2 stundu laikā. Gandrīz puse aplicētās devas tiek izvadīta ar izkārnījumiem neizmainīta un mazāk kā 15% no devas tiek izvadīta neizmainītā veidā vai kā urīna metabolīti.

Oksantels arī pieder tetrahidropirimidīna grupai. Tas uzrāda antihelmintu iedarbību nematodēm, kas pieder Trichuridae dzimtai, tādiem kā Trichuris vulpis. Darbības veids ir līdzīgs kā pirantelam, saistīts ar tā spēju ierosināt neiromuskulāro savienojumu depolarizāciju un progresīvās parazītu muskuļu kontrakcijas izraisa spastisko paralīzi.

Prazikvantels ir sintētiskais izohinolīn-pirazīna atvasinājums, viegli šķīstošs ūdenī.

Tā unikālais iedarbības spektrs ticis pierādīts ar iedarbīgumu ārstējot histosomatiskās invāzijas, kamēr tajā pašā laikā darbojās pret aknu trematodēm un lenteņiem. Tas neiedarbojas pret Fasciola hepatica un F.hydatidosis.

Prazikvantels paaugstina šūnu membrānas caurlaidību kalcija joniem, radot parazīta muskulāro kontrakciju. Tas aktivē muskulāro paralīzi depolarizējot neiromuskulāro trombocītu holīnesterāzes inhibēšanu.

Prazikvantels izraisa apvalka vakuolizāciju un sabrukumu, un parazīta nāvi. Lai gan F.hepatica tika absorbējusi prazikvantelu, parazīta reakcija netika atklāta. Dzīvnieku histosomatisko invāziju gadījumā prazikvantels darbojas gan pret pieaugušām, gan nenobriedušām helmintu stadijām.

Prazikvantels tiek ātri uzsūkts un tā bioloģiskā pieejamība pēc iekšķīgas uzņemšanas ir aptuveni 80%. Neizmainīta medikamenta maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta 1-3 stundu laikā pēc terapeitiskās devas ievadīšanas. Prazikvantela koncentrācija cerebrospinalajā šķidrumā veido tikai 14-20% no apjoma, kas atrodams plazmā. Koncentrācija žultī ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā venozajās asinīs. Pirmās pasāžas laikā medikamenta lielākā daļa aknās tiek ātri metabolizēta inaktivētos mono- un polihidroksilproduktos. Prazikvantela plazmas eliminācijas pusperiods ir 1-1,5 stundas, kamēr tā pārsvarā esošo metabolītu eliminācijas pusperiods ir 4-6 stundas. Izvadīšana pārsvarā notiek metabolītu formā caur nierēm. 24 stundu laikā tiek izvadīti 70% no ievadītās devas; 80% tiek izvadīti 4 dienu laikā.

Fenbendazols ir viens no benzimidazola atvasinājumiem.

            - Ķīmiskais nosaukums:            metil-[5-(fenilsulfanil)-1H-benzimidazol-2-il] karbamāts

            - Molekulārā formula:   C₁₅H₁₃N₃O₂S

            - CASS Nr.:                            43210-67-9

Fenbendazols ir viela ar plaša spektra iedarbīgumu pret – nematodēm, plaušu helmintiem, noteikta veida lenteņiem un cestodēm.

Helmintiem iekšķīgi uzņemot fenbendazolu tiek bloķēta neironu aksonos esošās strukturālās olbaltumvielas tubulīna polimerizācija. Tiek vājināta parazītu absorbcijas šūnu transporta funkcija.

Fenbendazols darbojas gan pret pieaugušām, gan nenobriedušām jutīgu helmintu stadijām.

Fenbendazols tiek lēni uzsūkts no gremošanas sistēmas un savu maksimālo koncentrāciju plazmā sasniedz atkarībā no aplicētās devas.

Devas: 5 mg/kg ķermeņa svara              - 24 stundas

                        100 – 150 mg/kg ķermeņa svara – dažas stundas

Fenbendazola un tā metabolītu izdalīšanās no ķermeņa primāri notiek ar izkārnījumiem; tikai apmēram 10% vielas tiek izdalītas ar urīnu.

Aktīvo vielu febantela un pirantela pamoāta kombinācijai ir pierādīta spēcīga sinerģiska darbība. Kamēr pirantela pamoāts viens pats ir iedarbīgs maksimāli 75% un febantels 45%, divu vielu kombinācija sasniedz efektivitāti pāri 90%.

Papildus attārpojošas iedarbības palielināšanos iegūst kombinējot visas trīs vielas, kuras kopā aptver plašu parazītu spektru.

IZPLATĪTĀKIE ATTĀRPOŠANAS LĪDZEKĻI SUŅIEM un to salīdzinājums.

Orālai (iekšķīgai) lietošanai.

Nosaukums	prazikvantels	Pyrantel (paomāts)	Pyrantel (embonāts)	Febendazols (febentel)	Milbemycin (oxime)	Devas un lietošana	Piezīmes
DRONTAL plus (tabletes)	50 mg	144 mg	0	150 mg	0	1tablete/ 10 kg ķermeņa svara
CESTAL plus tabletes (1/10kg)	50mg	144mg	0	200mg	0	1 tablete/ 10kg ķermeņa svara
CESTAL plus Tabletes (1/4kg)	20mg	230mg	0	0	0	1tablete/ 4kg ķermeņa svara
PRATEL tabletes	50mg	144mg	0	0	0	1tablete/ 10kg ķermeņa svara
CANIVERM tabletes (līdz 10 kg ķermeņa svara)	12.5mg	0	36mg	37.5mg	0	1tbl/0.5-2kg 2tbl/ 2-5kg 4tbl/5-10kg
CANIVERM Tabletes (no10 kg ķermeņa svara)	50mg	0	144mg	150mg	0	1tbl/10kg svara
MILBEMAX Tabletes maziem suņiem un KUCĒNIEM	25mg	0	0	0	2.5mg	½ tbl/0.5-1kg 1tbl/1-5kg 2tbl / 5-10kg
MILBEMAX Tabletes pieaugušiem suņiem.	125mg	0	0	0	12.5mg	1tbl / 5-25kg 2tbl / 25-50kg 3tbl / 50-75kg
ZIPURAN plus tabletes	50mg	50mg	0	150mg	0	¼ tbl / 0.5-2kg ½ tbl / 2-5kg 1tbl / 5-10kg 2tbl / 10-20kg 3tbl / 20-30kg 4tbl / 30-40kg
Nosaukums	prazikvantels	Pyrantel (paomāts)	Oksantels (embonāts)	Febendazols (febentel)	Milbemycin (oxime)	Devas un lietošana	Piezīmes
PLERION 10 Košļājamas tabletes ar aknu garšu.	50mg	0	200mg	0	0	1tbl / 5-10kg 2tbl / 11-20kg 3tbl / 21-30kg 4tbl / 31-40kg 5tbl/41-50kg 6tbl / 51-60kg 7tbl / 61-70kg	NELIETOT! līdz 2 mēneši vecumam, vai 5 kg svaram.
Nosaukums	nikolozamīds	Pyrantels (paomāts)	Oksantels (embonāts)	Oksibendazols	Milbemycin (oxime)	Devas un lietošana	Piezīmes
VITAMINTHE pasta Špricveida tūbiņas iepakojums 1ml pastas satur:	0.24mg	0	0	0.03mg	0	0.5 ml uz 1 kg ķermeņa masas	Lieto vienā devā, atkārto , ja nepieciešams pēc 4 nedēļām (ātrākais pēc 2 nedēļām)

ŠĶĪDUMS pilināšanai skaustā.

(gan blusu, gan arī citu parazītu invāzijas novēršanai, (tai skaitā iekšķīgo parazītu))

STRONGHOLD

Ir dažāda lieluma un iedarbības stipruma tūbas: 15mg;30mg;45mg;60mg;120mg;240mg

Aktīvā viela sastāvā ir: SELEMEKTĪNS + 0.08% butilhidroksitolēns + palīgvielas.

Drīkst lietot arī grūsnām, laktējošām kucītēm, novēršot blusu invāziju metienā, līdz pat 7 nedēļu vecumam!

Lietošanas indikācijas SUŅIEM (kādiem nolūkiem lieto):

• Blusu invāzijas ārstēšana (viena reize mēnesī, iepilina skaustā)
• Sirdstārpu slimības novēršanai, kuru ierosina Dirofilaria immitis, lietojot vienu reizi mēnesī!)
• Ausu kašķa ārstēšanai (O.cynotis)
• Utu invāzijas ārstēšanai (Trichodectes canis)
• Sarkoptes kašķa ārstēšanai (ierosina S.scabiei)
• Pieaugušu zarnu apaļo tārpu invāzijas ārstēšanai.

Nelietot dzīvniekiem līdz 6 nedēļu vecumam!

DEVAS un lietošanas veids:

Suņa ķermeņa masa kg	Tūbas uzgaļa krāsa	Selamektīna daudzums mg	Stiprums (mg/ml)	Lietotais tilpums (nomināla tūbas lielums)
<2.5kg	rozā	15	60	0.25
2.6-5kg	violets	30	120	0.25
5.1-10kg	Brūns	60	120	0.5
10.1-20kg	Sarkans	120	120	1
20.1-40kg	zaļš	240	120	2
>40kg	Atbilstoša tūbu kombinācija		60/120

Vēl kāda iespēja!!!!!
DIATOMACEOUS EARTH
Efektīva un pilnīgi droša iekšējo un ārējo parazītu kontrole suņiem , kaķiem un citiem mājdzīvniekiem!
DE ir netoksisks fosilo aļģveidīgo augu izcelsmes pulveris, kas, mikroskopiski aplūkojot, atgādina sīkas stikla lauskas ar ļoti asām šķautnēm.
Dzīvnieku iekšējo un ārējo parazītu ķermenis ir klāts ar vaska kārtiņu.
Saskaroties ar sīkajām, asajām šķautnēm vaska kārtiņa tiek bojāta un, parazīti zaudējot ūdeni , 48 stundu laikā iet bojā.
Dzīvnieku un cilvēku iekšējai un ārējai virsmai nav vaska kārtiņas, tādēļ tas ir pilnīgi nekaitīgs gan nokļūstot uz ādas, gan apēdot.
Parazīti nevar pierast pie DE, jo tā darbība nav ķīmiska, bet gan mehāniska.
DE darbojas pret ektoparazītiem:blusām, utīm, ērcēm, matgraužiem un zarnu endoparazītiem: cērmēm, lenteņiem, āķtārpiem u.c.
DE var lietot gan ārīgi - iepūderējot apmatojumā, guļvietā un vietās, kur dzīvnieks uzturas, kā arī iekšīgi - kopā ar barību.
Deva suņiem: 1-2 tējkarotes / 23 kg svara dienā, kopā ar barību
Deva kaķim - 1 tējkarote dienā, kopā ar barību.
DE var lietot arī parazītu kontrolei dārzos, siltmnīcās, ganībās, mēslu novietnēs (kūtīs), un citās vietās.
Augu apstrādei var lietot pulveri vai izšķīdinātu ūdenī. Pulvera deva ir 6-18 kg / 1ha platības.
Individuāli apstrādājot augus siltumnīcās un stādījumos, ieteicams apstrādāt arī lapu apakšpuses.
Var izmantot arī : skudru un tarakānu iznīcināšanai telpās. Var lietot arī parazītu kontrolei graudu un citas barības pārtikas glabāšanas vietās.


___________________________________

SĪKĀK PAR TĀRPU VEIDIEM, BLUSU NEDARBIEM.

Parazitāros tārpus iedala:

                     Kādas ir to attīstības īpatnības.

                                   Kādas pazīmes liecina, par tārpu invāziju Jūsu sunim!

Iekšējie parazīti tiek saukti par: HELMINTI, Izraisītā slimība tiek saukta par: helmintozi. Invadēšanās – daudzšūnu organisms (tārpi) ielaužas citā organismā, tādejādi INVADĒJOT to.

Dzīvo organismā – dažādos orgānos (gandrīz visos)

Parasti ir redzami slimības simptomi. Īpaši redzams kucēniem.

Suņiem, kuri ir invadēti:

1.spalva kļūst nespodra, matēta

2.parādās liela apetīte, bet svarā neņemās, jo jābaro paralēli ir tārpi, kuri uzsūc sevī pirmie, visu labo.

3.Var būt arī apetītes trūkums. (ļoti individuāli)

4.Kucēni atpaliek augšanā.

5.Šļūc uz dibena (bet ir otrs gadījums arī : anālie dziedzeri, kas nav iztīrījušies,,,,)

6.Maziem kucēniem pie stipras invāzijas: uzpūsts, nedabīgi resns vēders; sāpīga naba; kucēni mēdz žagoties (arī ja sarijas barību , otrs variants), var veidoties bāla gļotāda mutē, klepo (kāsē); caureja mijas ar aizcietējumiem (aptuveni 3-5 naktī caureja), nieze degunā,pusatvērtas acis – guļot, zobu griežana, tieksme gulēt uz vēdera, smagos gadījumos – krampju lēkmes.

Invadēti kucēni vieglāk inficējas ar slimībām, ja tādas gadās saķert, grūtāk ārstējami.

Parazitārie tārpi:

1.bojā zarnas gļotādu, izsaucot asiņošanu,  2.izurbjoties cauri audiem, ceļo pa organismu, bojājot vispārējo veselības stāvokli. 3. Saindē organismu ar izdalītajiem toksīniem. 4.konkurē ar suni, barības vielām, vitamīniem. 5.maziem kucēniem, parazīti mēdz saveltioes kamolos, nosprostojot zarnas, tās plīst, vēderplēves iekaisums , letāls iznākums; 6.invazētiem kucēniem vājāk veidojas imunitāte. 7. Organismā palielinās pastieprināta jūtība pret alergēniem – parādās ekzēmas, alerģijas.

Organisms cīnoties ar helmintiem , veido zināmu imunitāti, taču uz īsu laiku, tāpēc vakcīnas pret tiem nav.

Helmintu attīstības stadijas: Pieaudzis parazīts> dēj olas>attīstās kāpuri LAVRAS> attīstās pieaudzis tārps.

1.Ir parazīti , kam viss attīstības cikls notiek vienā „saimniekā” (sunī, piemēram)

2.Citiem nepieciešama saimnieku maiņa.  (piem, starpsaimnieks zālēdājs)

3.Ir tādi, kam starpsaimnieks un papildsaimnieks (suns izkakā olas, tās nonāk mitrā vidē, apēd vēžveidīgie, tos apēd zivs, zivi apēd cilvēks vai suns…)

Parazītus iedala: APAĻIE TĀRPI (veltņtārpi, NEMATODES)): cērmes, āķtārpi, matgalvji

 un PLAKANIE TĀRPI (lenteņi, latīniski CESTOZES)

APAĻIE TĀRPI - to attīstības cikls, sunim nodarītie kaitējumi, apkarošana.

Cērmes jeb askarīdi.Parazīti tievajās zarnās un kuņģī. Ar askaridozi slimo galvenokārt kucēni. Ir 2 veidi: toksokara 5-18 cm gari, toksaskara – 4-10 cm gari. Invadēšanās: uzņem olas no apkārtējās vides (uzlaiza, osta utt.). A

Attīstības cikls pieauguša suņa organismā–invadējas ar olām caur muti, zarnās kāpuri iznāk no olām, izurbjas cauri zarnu sienai, ar asins straumi ceļo organismu, iekapsulējas muskulatūrā un citos audos.

Attīstības cikls kucēna vai jaunsuņa organismā - kāpuri ar asins straumi nonāk plaušās, atklepojot nonāk mutē, tiek norīti otrreiz, zarnās attīstās par pieaugušām cērmēm, sāk vairoties un dēt olas. Mātīte izdala 200 tūkst. olas dienā. Ar fekālijām nonāk apkārtējā vidē un invadē citus suņus. Olas saglabājas mēnešiem un gadiem ilgi.

Āķtārpi– parazīti tievajās zarnās, attīstās 0,5-2 cm gari parazīti. Invadējas:

1) ar kāpuriem caur muti no apkārtējās vides (klasiski) – zarnās sasniedz pieaugušu stadiju, sāk vairoties un izdalīt olas. Attīstības laiks 42-56 dienas.;

2) kāpuri ieurbjas caur mutes gļotādu – tie ceļo pa organismu un iekapsulējas muskulatūrā;

3) kāpuri ieurbjas cauri ādai(ķepu spilventiņiem) – ar asinīm nonāk plaušās, atklepo, nonāk zarnās sasniedz pieaugušo stadiju, vairojas, izdala olas - jauniem suņiem,vai - pieaugušiem suņiem ceļo pa organismu, bojā audus, iekapsulējas orgānos un muskuļos. Mātīte izdēj līdz 20 tūkst. olas dienā. Olas ar fekālijām nonāk apkārtējā vidē, kur dzīvo mēnešiem ilgi.

Attārpošanu veic no2-3 nedēļu vecuma, parasti no 3 nedēļām, ne vēlāk kā 21.dienā. Attārpo ik pēc 2-3 nedēļām līdz 3 mēnešu vecumam, pēc tam reizi mēnesī līdz 6 mēnešu vecumam. Vienlaicīgi attārpo arī māti. Pieaugušus suņus attārpo 2-4x gadā. Preparāti jāmaina.

Pret apaļajiem tārpiem darbīgās vielas - pirantels, levamizols, oksibendazols, mebendazols, piperazīns.

Plaša spektra preparāti- Drontal Plus, Pratel un Cestal, Pralovet, Poliwerkan, Vitaminthe u.c. Šos visus nelietot grūsnai kucei līdz 42.dienai. Drontal Plus nevar lietot kucēniem, bet grūsnai kucei it kā var.

Maziem kucēniem dod pret apaļajiem tārpiem, ja ir blusas, tad arī pret plakanajiem (lenteņiem). No 2 mēnešu vecuma – kompleksos preparātus pēc instrukcijas. Ja ar fekālijām iznāk ārā parazīti attārpošanu atkārto pēc 10-15 dienām. Lai nenotiktu saindēšanās ar iznīcināto parazītu toksīniem, pēc 1,5-2 stundām sunim var iedot absorbentus aktīvo oglivai polifepānu.

PLAKANIE tārpi - to attīstības cikls, sunim nodarītie kaitējumi, apkarošana.

Lentenim (plakanais tarps)  izšķir: galvu, kaklu, posmu, ko sauc par proglotīdu, tas veido ķēdi. 
Lentenis ir hermofrodīts, katrā posmā atrodas gan sievišķie , gan vīrišķie dzimumorgāni,  pats ražo, veido olas, ķēde aug un kļūst garāka.
 Kakla daļa producē jaunus posmus, astes galā atdalās nobriedušie posmi ar, aptuveni, 3000 olām katrs. 
Parasti ar fekālijām tie izdalās vai paši aktīvi lien ārā, izpiež ārā olas, kas izplatās apkārtējā vidē, lai uzsāktu savu tālāko gājumu un attīstību. 
Lenteņu starpsaimnieki ir siltasiņu dzīvnieki, kas uzņem olas ar barību, zarnās izšķiļas kāpuri, izurbjas cauri zarnu sienām, 
ar asinīm nonāk aknās, plaušās, muskuļos, smadzēnes uc., veidojas pūslīši(finnas) pildīti ar šķirdrumu un jaunu lenteņa galvu. 
Suņi invadējas apēdot starpsaimnieka (cūkas, mežacūkas...) gaļu ar pūšļiem. 
Sunim tipiskākais gurķveida lentenis, kuru pārnēsā BLUSAS.
Apkarošanas veidi:  (attārpošana, atblusošana)

Kucēna invadēšanās ar apaļajiem tārpiem PIRMS UN PĒC dzimšanas.

Kucēnu invadēšanās līdz dzimšanai: grūsnai kucei hormonu ietekmē sākot no 42 dienas, 
atbrīvojas iekapsulētie kāpuri, caur placentu,nabas saiti tie nonāk augļa aknās, 
pēc kucēna dzimšanas 30 min laika pārceļo uz plaušām, mutē atklepo, norij un  2-3 dienu laika jau nonāk zarnās attīstās pieauguši tārpi.
Jaunizveidojušies tārpi izdala olas, kuras no 21 dienas ar fekālijām sāk izdalīt. 
Šajā brīdī OBLIGĀTI , jāveic pirmā attārpošana , lai tālākā dzīves gaitā kucēnam neturpinātos tārpu invāzija.
Kucēnu invadēšanās pēc dzimšanas: kāpuri nonāk kuces piena dziedzeros, ar pienu kucēna zarnās.


 Blusas pārnēsā plakanos tārpus – gurķveida lenteņa oliņas.! 

Blusas – to attīstības ciks, sunim nodarītie kaitējumi.

Uz suņa parazitē suņu un kaķu blusas. (ja vien saimnieks nav pietiekami rūpīgs!)

Blusas ir ektoparazīti. Pastāv ap 2000 blusu sugu. 95% parazitē uz siltasiņu dzīvniekiem, ~ 5% uz putniem. Blusas ir internacionālas – ja nav savas sugas dzīvnieks, sūc asinis arī no citām sugām. (arī cilvēka) Eiropā visizplatītākā: kaķu blusa.

Blusu populācijas sadalījums:

5% no blusu populācijas dzīvo suņa kažokā kā pieaugušas blusas

10% atrodas kūniņas stadijā.

35% lavras (kāpura) stadijā

50% oliņas

Blusas attīstības cikls ir 3-4 nedēļas. Pieaugušo blusu stadija ir 5-10% no blusu populācijas, 90-95% pārējās stadijas apkārtējā vidē. Blusa izdēj 50 olas dienā. Izsūktās asinis pilnībā nepārstrādājas, izdalās ar fekālijām un kalpo par barību kāpuriem. No olas pēc 2-5 dienām attīstās kāpurs, barojas ar blusas fekālijām, uzņem lenteņa olas, kāpuriem ir divi ragi, ar kuriem piestiprinās pie virsmas (līdz ar to grūti izsūkt no paklājiem) veidojas kūniņa (kūniņas stadijā var notupēt līdz pat gadam), no kuras labvēlīgos apstākļos iznāk pieaugusi blusa, ja kūniņas tuvumā rodas kāds kairinājums (piem. cilvēka soļi, suņa tipināšana, putekļusūcēja radītās vibrācijas..), Jaunā blusa lec līdz pat 0,5 m , lai tiktu suņa kažokā., pēc pāris stundām jau sūc asinis no suņa, pēc diennakts sāk dēt olas, dzīvo uz suņa ~2 nedēļas. Vislabāk blusas attīstās pie +25’C un 75% mitruma.

Blusu radītais kaitējums veselībai:

1)     barojas ar asinīm - var izsaukt mazasinību, jo dienā izsūc 15 x vairāk asinis kā pati sver.

2)     izsauc alerģiju (reakcija uz svešu olbaltumu) – reakcija uz blusu siekalām.. Pret alerģiju jūtīgās šķirnes ir buvjē, čau-čau.

3)     pārnēsā plakano tārpu – gurķveida lenteņa oliņas.

Blusu iznīcināšana – ir komlekss pasākums, kad jāapstrādā suns un tā dzīves vieta. 
Blusu apkarošanai var izmantot:  speciālo pret blusu šampūnu ar kuru suni izmazgā, lieto lai izmazgātu no kažoka blusas blusu fekālijas un oliņas. Mazgā, lai tiktu vaļā no blusām, bet tas neaizsargās uz priekšdienām. Pret blusu pulveris ilgi nedarbojas, ātri no kažoka izbirst arā,  var lietot aerosolu (bolfo) arī jālieto vairākas reizes,var lietot: pretblusu kakala siksnu, salīdzinājumā efektīvitāte maza, vidēja auguma suņiem, jāapliek brīvi lai nepieskaras ādai, peldoties kaklasiksna jānovelk, jo var kaitēt zivīm; pilienus uz ādas (skausta rajonā), tie uzkrājas zemādas taukos.(edmantix u.c.), pilieni noindē blusu kad tā iekož.
Nelietot visus līdzekļus vienlaicīgi, (efektīvs pret visiem parazītiem-stronghold).
Ja gadījies maniet, ka sunim ir iemājojušas kažokā blusas, pēc visiem iepriekš veiktajiem pasākumiem, jāiztīra (jāizmazgā, jāizdezinficē) suņa guļvieta, kā arī jāizsūc visa dzīvojamā platība ar putekļusūcēju un jāuzmazgā ar ūdeni, kuram pievienots kāds dezinfekcijas līdzeklis.(skat iepriekš, kur aprakstīti dažādi busu un tārpu apkarošanas līdzekļi)

Ērces – to attīstības ciks, sunim nodarītie kaitējumi

Parazītē ganību ērces, atīstības cikls 2-3 gadi.

Ja ērce ir piesūkusies, tad aizliegts aiztikt ar rokām, tikai ar pinceti., skrūvē ārā pret pulksteņa virzienu. Ērci saspiest nedrīkst, kā arī viņai virsū nedrīkst neko smērēt.(nedrīkst eļū, jo pierādīts, ka tad atvemj ērce), var uzsmērēt spirtu, lai apdullinātu. Rētu var noziest ar jodu, lai organisms sadziedē brūci.

Attīstība: izdēj 1-3 tūkstoši olas (lielā ērču mamma iet bojā), attīstās kāpurs (larva), ninfa(ar trīs kājām katrā pusē, šī arī ir viena no divām stadijām, kas piesūcas un sūc asinis no siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem), tālāk attīstās pieaugusi ērce (varam atpazīt pēc kājiņu skaita, nu jau tai ir katrā pusē pa četrām kājām!). 

Nimfas un pieaugušās ērces sūc asinis, pārnēsā smagas infekcijas slimības -Laima slimību, vīrusa encefalītu un piroplazmozi, suņu babeziozi, suņu monociārā erlihioze, granulocitārā anaplazmoze, borelioze.

Piroplazmozes apraksts:

/Piroplazmozes ierosinātājs ir vienšūnas asiņu parazīts Piroplasma canis, kuru pārnēsā ērces. Līdz šim Latvijā nebija sastopami saslimšanas gadījumi, visbiežāk saslimst suņi, kuri viesojušies citās zemēs – Baltkrievijā, Ukrainā, arī Centrāleiropā. Ļoti izplatīta saslimšana ar piroplazmozi ir Adrijas jūras piekrastē.

Slimība var noritēt paātrināti, akūti un hroniski. Paātrinātas saslimšanas gadījumā dzīvnieki iet bojā, neuzrādot saslimšanas pazīmes. Akūtas saslimšanas gadījumā paaugstinās suņa ķermeņa temperatūra līdz 41 – 42 grādiem (normāla ķermeņa temperatūra veselam dzīvniekam ir 38 līdz 39°C). Paaugstinātā temperatūra turas līdz trim dienām, suņa pulss ir paātrināts, elpošana biežāka. Pasliktinās kopējais stāvoklis: suns atsakās no barības, kļūst gurdens, acu un mutes gļotādas kļūst bālas, ar dzeltenīgu nokrāsu. Otrajā, trešajā dienā pēc saslimšanas suņa urīns maina krāsu – kļūst sārtens vai tumši brūns. Rodas kustību traucējumi, pakaļkājas it kā nedarbojas. Ja savlaicīgi netiek saņemta veterinārā palīdzība, tad triju dienu laikā dzīvnieks aiziet bojā.

Tiem suņiem, kuri pārslimojuši piroplazmozi vai kuru organismam ir augsta pretošanās spēja, slimība var noritēt hroniskā formā. Arī šajā gadījumā novērojama temperatūras paaugstināšanās, taču tikai slimības sākumā. Suns kļūst gurdens, mazinās ēstgriba, var būt caurejas, kas mijas ar aizcietējumiem. Slimība var ilgt līdz astoņām nedēļām.

Lai izsargātos no piroplazmozes, dzīvnieku laikus jāapstrādā pret ārējiem parazītiem. Vislabāk iegādāties izsmidzināmo līdzekli "Frontline" un reizi trīs nedēļās iepūst apkārt kaklam paslēpenēs un padusēs, virs astes. Katru dienu rūpīgi jāapskata suņa kažoks. Ja tiek atrasta kāda ērce, tad vislabāk uzpilināt tai virsū degvīna pilienu un, uzmanīgi griežot, to izvilkt. Jāseko līdzi suņa uzvedībai un pašsajūtai, lai nepalaistu garām slimības sākumu.

Ir izgatavota vakcīna pret šo slimību. Diemžēl, Latvijā patlaban nav pieejama, taču Latvijas veterinārie ārsti ir kompetenti slimības ārstēšanā, daudzi dzīvnieki veselību atguvuši./

atsauce: /Vija Klučniece "LKF"  DELFI/Mūsu mīluļi.2007.gada 27.jūlijs/

Demodikoze

Demodikoze – izraisītājs ērcīte, tā dzīvo ādā tauku, sviedru dziedzeros 3-6 ned attītības cikls, 4 - 6 ned. inkubācijas periods. Izkrīt spalva (galvā, sāniem, kājām), niezi nenovēro. 
Lokāla, zvīņaina forma nelielos daudzumos.
Pūtīšu, ļaundabīgā forma kucēniem līdz gada vecumam, uz ādas parādās strutaini pūslīši, plīst iztek, var vēl + nākt klāt bakteriāla infekcija. Kucēns zaudē svaru un var iet bojā. Izmeklēšanu veic ar dziļiem ādas nokasījumiem, vairāk rakturīgs īsspalvainajiem suņiem (bokseriem, mopšiem u.c.)
 Šī forma ir iedzimta, saslimst kucēni ar vājāku imunitāti. Atveseļošanās ir iznīcināt ērcītes, stiprināt imunitāti, normalizēt ādas funkcijas.




MĀJA, KURĀ DZĪVO JAUDĪGS PUTEKĻUSŪCĒJS UN SAIMNIEKI, KAM PUTEKĻUSŪCĒJS IR LABS "SABIEDROTAIS", BLUSĀM DZĪVOT NEPATĪK...... (tautas novērojums)