BURVĪGIE BERNIEŠI (Bernes ganu suņi): Mūsu KRĒTA (MILBU CARRERA)

Pašlaik pēc, ļoti mīļas sunītes (no ielas pieņemtas) Laniņas, kura ar mums kopā nodzīvoja vairāk kā 17 gadus (Lana bija mans pirmais suns), kaukāza aitu sunes Dorisas, vīra mīļā VAS (vācu aitu suņa) Džera - esam atraduši 100% savu ģimenes suni - Bernes kalnu/ ganu suņu meiteni - KRĒTU (ciltsrakstos vārds: MILBU CARRERA)
Un nu mūsu ģimeni kuplinās arī Krētas meita RODA!

Šajā sadaļā pastāstīšu Jums par mūsu mīļo Bernieti KRĒTU - kā viņa ienāca mūsu ģimenē un cik ļoti mēs visi viņu mīļam, protams, arī KRĒTA mīl... NĒ!!!!! PAREIZĀK JĀSAKA DIEVINA mūs,,,,, Jo šie suņi citādi nemāk...

Domāju arī citi Berniešu saimnieki piekrīt šiem maniem vārdiem,,,, BERNIEŠI IR BURVĪGI ĢIMENES DRAUGI, ATTAPĪGI SKOLNIEKI, LABI BĒRNU AUKĻI, LABI MĀJAS SARGI , UZTICĪGI SAVIEM SAIMNIEKIEM LĪDZ PĒDĒJAM ELPAS VILCIENAM!!!!!!!
Viņi ir suņi, ar kuriem var rēķināties, izejot sabiedrībā... (tā tam arī jābūt, jo šķirnes standarts to paredz!)!!!!!

2008.gada pavasaris

___________________________________________________

Esam FCI/LKF biedri. www.dogs.lv

"VALMIERAS Kennelkluba biedri"

www.kennelklubs.lv

KRĒTA (MILBU CARRERA ciltsrakstos)
11.02.2008-29.03.2016
Krētas ciltsraksti 9 paaudzēs / pedegree:
http://ingrus.net/berner/details.php?id=16232&gens=9

KRĒTA (vārds dots par godu mūsu mīļākajai Grieķijas salai)-

ir mūsu pirmais BERNES GANU SUNS.

KRĒTA mūsu ģimenē ienāca 2008. gada 21.aprīlī

Dzimusi 2008.gada 11.februārī audzētavā "Milbu" (kā viena no septiņiem mazulīšiem).

www.milbu.lv

Krētas māmiņa: MILBU UNDĪNE (Latvija)

Krētas tētis: AMBASSADOR VALAŠSKE SLUNCE (Lietuva)

Displāzijas pārbaude . Sertifikāta Nr. LV-BG-428/08, veikta 10.05.10.

HD-B

ED-0

Acu pārbaudes sertifikāts (acis tīras, veselas), veikta 20.07.2011

Veterinārārsta Licences Nr. V-2454-16

PATS SĀKUMS!

Doma par suni brieda apaļus divus gadus, kopš uz citiem medību laukiem devās vīra mīļais vilku sugas suns.

Vispārējā doma bija iegādāties zelta retrīveru, kurš ļoti labi saprotas ar maziem bērniem, jo mūsu mazākajai meitiņai Ievai Līvai tajā laikā bija tikai 2 gadiņi!

Bet tad kādā jaukā, saulainā pavasara dienā, braucot no darbiņa pa Kalnciema ceļu (Jelgavā) uz lauku mājām, kādas mājas pagalmā (labajā ceļa pusē) ieraudzīju kādu suņa bērnu, kurš nepiesiets, dzīvojās netālu no lielās šosejas, esošās mājas, pagalmā! Kas mani toreiz izbrīnīja????? Tas, ka mājai vēl nebija paspējuši uzlikt sētu, bet kucēns neklīda prom no savas mājvietas teritorijas.

Es piestāju ceļa malā un (nezinu cik ilgi), bet sēdēju savā mašīnā un skatījos uz suni... JO BIJU IEMĪLĒJUSIES ŠAJĀ LĀČUKĀ! Lai piedod man mājas saimnieki!, ka atļāvos tā stāvēt viņu ceļa galā un skatīties!!!!! Bet nevarēju savādāk!

Protams, miera nebija... tiklīdz nonācu mājās Valmierā, bija jau diezgan vēls, noliku čučēt meitiņu savā gultiņā un sēdos pie datora. Meklēju netā, kas šī ir par šķirni! UN ATRADU!!!!! Tas bija Bernes ganu suns! Pēc visa spriežot, manis ieraudzītais Kalnciema šosejas mājā bija puika, jo ķepas viņam bija vienkārši milzīgas!

Tad protams sekoja visu sludinājumu izpētīšana... Nākamā dienā zvans suņu apmācības instruktoram, pie kura biju iepriekš skolojusi savu Kaukāza aitu meiteni, ko viņš domā par šo šķirni!!!!! Viņam bija tikai labi vārdi sakāmi... Bet!!!! toreiz viņš teica, ka varētu nākties pagaidīt!!!! Jo pirms trīs gadiem Bernieši vēl nebija tik izplatīta šķirne Latvijā..... Nu jā.... Bet mums paveicās!!!!! Viens sludinājums bija! Un tajā brīdī man bija gluži vienalga! kurā Latvijas malā atradīsies šie suņubērni!!!!

Izbraucot no Valmieras, pa ceļam uz Jelgavu, saņēmos un zvanīju uz sludinājumā norādīto tālruni ar jautājumu: Vai suņuki pieejami un vai ir suņu meitenes! Jā esot ! Un audzētava atrodas pie Jelgavas!!!!!! Nu protams, tajā pašā dienā devos uz audzētavu "MILBU" , audzētāja Milda Buša piedāvāja trīs mazās lācenītes, no kurām varēju izvēlēties savējo!!!!

(bilde tapusi audzētavā "Milbu", dienā kad pirmo reizi apciemojām savu Krētiņu)

Bet es ļāvu viņām izvēlēties sevi! Aptupos un jautāju!!!! Nu meitenes! kura nāks pie manis???? Nu un tad kura pirmā atskrēja, to tad arī pierakstījām kā manējo! Un tā bija viņa - KRĒTIŅA!

Visu sarunājām un mana Krētiņa palika vēl dzīvoties pie savas mammītes, kamēr sasniegs 2 mēnešu vecumu, kad drīkst atšķirt no mammītes un brāļu , māsu bara, lai dotos savā pirmajā lielajā ceļojumā uz savām mājām!

ILGI GAIDĪTĀ DIENA BIJA PIENĀKUSI!

Mūsu mazā meitiņa Ieva Līva visu laiku stāstīja, ka brauksim pakaļ kucēnam, ka viņai būs mājās kucēniņš, kuru viņa auklēs, nēsās rokās.... Ar savām mazajām divgadnieka plaukstiņām rādīja, cik liels būs sunītis, ka viņa varēs savās plaukstiņās paņemt! Stāstījām, ka suņukiņš būs lielāks kā viņa rāda! Bet bērna fantāzija darbojās pēc viņas pieredzes... Mīkstās mantiņas sunīši takš visi ir viegli! kapēc lai kucēniņš nebūtu tāds!!!!???????

Pirmais bija zooveikala apmeklējums. Barība, bļodiņas, kakla siksniņa, mantiņa, lai suņukam būtu viss nepieciešamais ceļā uz mājām.

Uz audzētavu devāmies trijatā! Es, mana māsa Elīna un mazā meitiņa Ieva Līva!

2008.gada 21 aprīļa pēcpusdienā ieradāmies audzētavā , lai vestu mājās savu suņuku. Patiess prieks bija par Mildas Bušas dēliem, kuri bija mājās. Pati Milda Buša bija devusies uz pilsētu! Lielie dēli piešķira mums visus dokumentus, kas jau iepriekš bija sagatavoti: pirkšanas/pārdošanas līgumu, eiropas pasi un pats galvenais Krētiņu. Viens no Mildas dēliem Krētiņu atnesa klēpī līdz pat mašīnai! Liels aizkustinājums , pat man asaras acīs saskrēja, kā Mildas dēli atvadījās no sava izaudzētā suņuka,,, ar asarām acīs! Prieks un gods, ka ir izdevies izaudzināt tik sirsnīgus jauniešus!

Un mūsu ceļojums varēja sākties!!!!! Par cik suņuks nebija pieradis braukāt mašīnā, iesākumā bija pīkstēšana, bet tad drīz vien aizmiga manas māsas Elīnas klēpī.

Pirmā pieturvieta mums bija mūsu lauku mājas "Tomiņi" pie Jelgavas, apmēram 20km no audzētavas. "Tomiņos" pirmais un lielais pienākums bija Krētiņu iepazīstināt ar tur mītošo Vidusāzijas aitu suņu meiteni LEXU, kurai tobrīd bija viens gads un 6 mēneši. Lexa mazo sunenīti uzņēma ar lielu prieku, kurš nav pārgājis vēl šodien, kad dodamies ciemos.... Kopš pirmās dienas viņas ir lielas draudzenes, kuras ļoti ļoti gaida tikšanos!

Lexa ir arī Krētas lielā skolotāja, kas ir iemācījusi sargāt savu teritoriju un citus suņu gājienus.

/kopīgi ierakumi/

Mūsu nākamais lielais ceļojums bija uz mājām Valmierā. Šis ceļa posms ir garāks - apmēram 178 km!, kurus arī Krētiņa izturēja godam. Taču šoreiz jau savā vietiņā - bagāžnieka nodalījumā, kurš speciāli ir atdalīts no salona ar suņu aizsargsietu uz savas sedziņas, kuru viņa neapšaubāmi visu laiku, līdz pat šim brīdim, arī uzskata par savējo (jāpiebilst, ka Krētiņas bērniņi 2011.gada 22.maija naktī piedzima tieši uz šīs pašas sedziņas, kura Krētai ir tuva un mīļa)!

Brauciena iesākumā arī bija čīkstēšana, bet nemitīgi runājoties ar sunīti, viņa nomierinājās un aizmiga. Lielāko ceļa daļu viņa nočučēja! Vangažu mežā (kas ir brauciena vidus) izstaigājāmies, iedevām padzerties ūdentiņu un devāmies tālāk!

Mājās pagalmā mūs jau gaidīja mūsu ģimenes vīrieši! Liels bija visu prieks, pirmo reizi satiekoties... Sunīte astīti luncinādama ieleca manam vīriņam klēpī, šajā pat brīdī iekarojot viņa mīlestību! Riktīgi nolaizīja muti....

/Saimnieks domīgs, mazā meita saka : nu neko!!!!

gribējās jau mazāku un vieglāku to kucēnu!!!! Bet šitais arī būs mīļš.....

KRĒTA smaida... viņa ir pārliecināta, ka iekaros visas ģimenes sirdis!!!! UN TĀ ARĪ IR NOTICIS!/

Tad arī mazā meitiņa gribēja pabužināt mazo suņuku, kurš izrādījās lielāks kā viņa bija iedomājusies... Suņukiņš ieraugot mazo meitenīti, priecīgs skrēja viņai pretī un, protams, ar savu svaru un lielo mīļumu , apgāza mazo bērnu zālītē.... Bērns sāka raudāt, suns laizīt seju!!!! tāda nu bija abu mūsu mazo meiteņu iepazīšanās jau esot mājās!

/samēramies?????/

/redzi māmiņ! kādas mēs klausīgas meitenes!/

/abām laimīgā bērnība/

/Krēta - prasi! sieru/

/Krēta! Dod ķepu!/

/kamēr māmiņa ravē dārzu, meitenes izklaidējas/

Lielais dēls Jānis, kā jau jaunietim pieklājas, iznācis laukā, sabužināja, noteica... ņņņjjjjāāāāā,,,,,, Sunīte bija priecīga, jo savās iepriekšējās mājās jau bija iepazinusies ar puišiem.

Jāsaka kā ir, šie suņi - Bernieši, mīl visu savu ģimeni kurā dzīvo. Viņiem nav tik izteikta hierarhija kā (piemēram) vilku sugas suņiem , kuriem ir izteikti viens saimnieks, pārējie bara locekļi! Šiem suņiem visa ģimene ir vienādi mīļa!

KRĒTAS BĒRNĪBA....2008.gada pavasaris

Pati pirmā Krētiņas bildīte savās mājās Valmierā, šajā brīdī mēs domājām, ka sauksim par Grētu! BET!!!!ģimenes kopsapulcē nolēmām, ka piemērotāks vārds tomēr būs mūsu mīļākā Grieķijas sala - KRĒTA!


Ļoti smaidīga un jauka mūsu mazā KRĒTIŅA

Modrs skatiens, hei!!!! kas tur iet???????? gar māju??? pa taciņu????


Mazā KRĒTA apgūstot savu lielo teritoriju!!!!

Mazais baltais purniņš nodod KRĒTIŅAS nedarbus... Kāds kārums nu ir pie vīteņiem norušināts ar purnu!
Tāds niķis Berniešiem mēdz būt!!!!!!!!

Pirmā satikšanās ar draudzeni LEXU veiksmīga... tad jau draudzība būs!

Kopīgas spēles, dauzīšanās, apmācības kurssss Vidusāziešu gudrībās un vēl daudz kas cits KRĒTAI tika bērnībā samācīts... KRĒTA un LEXA ir nešķiramas draudzenes vēl joprojām!!!!!

LEXIŅA mācēja saudzīgi rotaļāties, jo ne reizi neizdarīja pāri mazajai KRĒTAI!

Viņām abām ir kopīgi ierakumi....

KRĒTA, būdama maziņa,drīkstēja spēlēties arī ar LEXAS mantiņām!

Un kur nu vēl.... abu meiteņu suņu spēles.... kuras saprotamas tikai viņām pašām!

Mūsu mazās, nešķiramās, ģimenes jaunākās dāmas... Abām jaukā bērnība!

Mēs ar mūsu mīļo suni , abas mīļi dzīvojam!

Šad un tad samēramies, lai redzam kā augam!!!!!

Spēlējam "tiltiņa" spēles!

Un ļoti, ļoti mīļi satiekam...

Mākam arī ķepiņu dot!

Un pēc labi padarītiem darbiņiem, mazā saimniecīte Ieva, arī pabaro suņuku!

Arī dārzā mammai piepalīdzam! (netraucējam ravēt!!!!!), bet pašām ir savas riktes!

KRĒTAI arī garšo gurķi!

tās tulpes dikti aizdomīgi sarkanas... jāmūk!

KRĒTIŅA liels palīgs un asistents, visos dārza darbos!

Kad KRĒTIŅA bija maziņa, maza bija arī NOKARENĀ GOBA !

KU KŪ.... Krētiņa un meitenes...

Esam arī ciemiņus sagaidījuši, mūsu omīti!

Citreizīt KRĒTIŅA piepalīdz pieturēt mietiņu!, lai dārzā taisnas rindas sanāk!

Bet citreizīt iepozē fotogrāfam... /domāju KRĒTAS dēliņa NAPOLEONA saimniekiem, šī bilde varētu būt ļoti mīļa,,, man gribētos teikt - ļoti līdzīgi abi radinieki/

Visa virtuve vienai pašai!!!! arī visa uzmanība vienai pašai - mūsu mīļajai mazulītei KRĒTAI!

Mīļākā suņa pasaulē - VISMĪĻĀKAIS SKATIENS!

KRĒTAS pusaudžu laiks - 2008.gada vasara


Puķu meitene KRĒTA

Riktīgs žipčiks mūsu KRĒTA...

Nu jau riktīgi skaista JAUNKUNDZE!

Jaunkundze KRĒTA ciemos pie draudzenes LEXAS...

KRĒTIŅA un Ieva Līva ciemojas pie jaukiem, mīļiem draugiem,

kur Krētiņa vienmēr tiek mīļi gaidīta un aicināta ciemos!

Jaunkundze KRĒTIŅA štuko,,, kā būtu palaivot?????????

UH!!! meitenēm lielie prieki,,,, smilšu čupas apgūšana...

nu tik rokas....

Nu re!!!! šitik feina biju savā pirmajā vasarā!!!!!!

2009.gads

tā meitenes dzīvojas,,,, spēlējas

2010.gada 23.maijs Specializētā Šveices kalnu suņu kluba rīkotā izstāde

Sadzīviskas ainiņas...

Bernietis atpūtā, jeb KRĒTA iepozē...(īpaši pierunāta, jo dīvānā izskatās labi!)

Labs kompanjons dodoties uz mežu

Bernieši un bērni - lieliska kompānija

Bernieši ļoti labi saprotās ar visnetradicionālākajiem dzīvniekiem, Krētas draugs - ŠURIKS

..un arī ar vistradicionālākajiem

Bernieši ir gudri suņi (kopā ar saimnieci apgūst www.medkursi.lv -geriatrijas kursa vielu!, gaidot savus mazulīšus - septiņus BURVĪGOS BERNIEŠUS)

Ļoti draudzīgi ( KRĒTA un LEXA- vidusāzijas aitu suņu meitene, kura vienmēr mūs gaida ciemos Jelgavas laukos, visvairāk jau protams gaida savas draudzenes Krētu un Rodu!)